Sintakse
Sintakse ir gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojums, teikumus un to uzbūvi, teksta veidošanas likumsakarības. Valodiskās sazināšanās procesā pati svarīgākā vienība ir teikums.
Pēc izteikuma mērķa teikumus iedala stāstījuma, jautājuma, izsaukuma, vēlējuma un rosinājuma teikumos. Izdalot šos teikuma tipus, ņem vērā ne tikai informācijas virzību, bet arī vārdus un vārdu formas, kas ir tipiskas šo teikumu izveidē.
|
Teikuma veids |
Pieturzīme teikuma
beigās |
Kas teikumā tiek izteikts
|
Piemēri |
|
Stāstījuma
teikumos tiek ietvertas kādas
atziņas, faktu konstatējumi, cilvēku darbības, dabas tēlojumi
u.tml. Šiem teikumiem ir samērā neitrāla emocionālā attieksme. |
Punkts (.) |
Vispārīgas atziņas, faktu konstatējumi, tēlojumi |
Pusnakts. Tikai uz rīta pusi pārstāja snigt. Viņš
sēdēja nelielā, šaurā mātes gultiņā, kājas pār malu nolaidis. |
|
Rosinājuma
teikumos tieši izsaka gribu, lai
notiktu vai nenotiktu kāda darbība, īstenotos vai neīstenotos kāds stāvoklis.
Ar šiem teikumiem runātājs pamudina klausītāju veikt zināmu darbību. |
Izsaukuma zīme (!) |
Ieteikums, lūgums, aicinājums, pavēle, aizliegums,
brīdinājums, atļauja |
Ejam slēpot! Ejiet ātrāk! Lai mazulis tagad nomierinās! Klusēt! Būtu labāk paklusējis! Māt! Klusu! Klau! |
|
Ar vēlējuma
teikumiem nevēršas pie kādas noteiktas personas, lai runātāja vēlēšanās
tiktu izpildīta. Vēlējuma teikumos izsaka vēlēšanos vai novēlējumu, arī
sveicinājumus, dažus pieklājības teicienus (bieži lieto ar partikulu kaut un lai) |
Izsaukuma zīme (!) |
Vēlēšanās, novēlējums |
Daudz laimes! Nebūtu tik vējains! Labrīt! Lai tev veicas! Kaut tikai izdotos! Sveiciens mūsu sportistiem! Ja tu zinātu, kā es pēc tevis ilgojos! |
|
Izsaukuma
teikumos izsaka jūtas ar samērā
augstu intensitātes pakāpi. Šī tipa teikumi visvairāk izplatīti ikdienas
runas valodā un daiļliteratūrā. Izsaukuma teikumu galvenā pazīme ir izpausmes
samērā spēcīga emocionalitāte, kas sarunā konstatējama pēc intonācijas,
rakstos - pēc izsaukuma zīmes teikuma beigās un pēc sarunas konteksta. Izsauksmes teikums var būt līdzīgs
stāstījuma, dažreiz jautājuma teikumam. Izsauksmes vārdi (ak, ai, cik, kā )
var būt teikuma sākumā, vidū, beigās. Bieži lieto partikulas (gan, tik,
tikai, arī), teikumu ievada vietniekvārdi (kāds, kas). |
Izsaukuma zīme (!) |
Emocijas, jūtas |
Cik te ir auksts! Tā tikai vēl trūka! Kāds skaistums! Ak,
es to nemaz negribēju darīt! Es tev pārnesu naudu, ai, daudz naudas! Un
nu esam pazaudējuši! Tas tik bija pasākums! Kas tad no tevis prasa naudu! Tavu nejauku kaķi! |
|
Jautājuma
teikumos izsaka pieprasījumu pēc
informācijas. Teikumos bieži lieto partikulu vai, vietniekvārdus kas,
kurš, kāds, apstākļa vārdus kā, cik, kur, kurp, kāpēc (cēloņa
nozīmē), kādēļ (nolūka nozīmē), prievārdiskos savienojumus no
kurienes, uz kurieni, līdz kurienei. Jautājumu teikumu paveids ir retoriskie
jautājuma teikumi, kuros izsaka kādu domu, negaidot atbildi.
Jautājuma forma piešķir šādai domas izteiksmei lielāku kategoriskumu, arī
emocionalitāti. |
Jautājuma zīme (?) |
Jautājums |
Vai tu jau paēdi? Ko tagad darīsim? Par ko ir tā filma? Cik maksā šī glezna? Kādēļ tev vajadzēja tā
darīt? No kurienes tev šīs mantas? Līdz kurienei iet šis autobuss? Kas gan to varēja iedomāties? Vai tad es to pats nevarēju iedomāties? |
Sintaksē teikumu raksturošanai tiek izmantoti divi būtiski jēdzieni:
1) vienkāršs teikums (vienkāršu teikumu veido savstarpēji saistīti vārdi
un vārdu savienojumi);
2) salikts teikums (saliktu teikumu veido atsevišķas teikuma daļas, kur
katra no tām ir līdzīga vienkāršam teikumam).
Izmantotais avots:
http://www.liis.lv/latval