Sintakse

Sintakse ir gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojums, teikumus un to uzbūvi, teksta veidošanas likumsakarības. Valodiskās sazināšanās procesā pati svarīgākā vienība ir teikums.

Pēc izteikuma mērķa teikumus iedala stāstījuma, jautājuma, izsaukuma, vēlējuma un rosinājuma teikumos. Izdalot šos teikuma tipus, ņem vērā ne tikai informācijas virzību, bet arī vārdus un vārdu formas, kas ir tipiskas šo teikumu izveidē.

Teikuma veids

Pieturzīme teikuma beigās

Kas teikumā tiek izteikts

Piemēri

Stāstījuma teikumos tiek ietvertas kādas atziņas, faktu konstatējumi, cilvēku darbības, dabas tēlojumi u.tml. Šiem teikumiem ir samērā neitrāla emocionālā attieksme.

Punkts

(.)

 

Vispārīgas atziņas, faktu konstatējumi, tēlojumi

 

Pusnakts.

Tikai uz rīta pusi pārstāja snigt.

Viņš sēdēja nelielā, šaurā mātes gultiņā, kājas pār malu nolaidis.

Rosinājuma teikumos tieši izsaka gribu, lai notiktu vai nenotiktu kāda darbība, īstenotos vai neīstenotos kāds stāvoklis. Ar šiem teikumiem runātājs pamudina klausītāju veikt zināmu darbību.

Izsaukuma zīme

(!)

 

Ieteikums, lūgums, aicinājums, pavēle, aizliegums, brīdinājums, atļauja

Ejam slēpot!

Ejiet ātrāk!

Lai mazulis tagad nomierinās!

Klusēt!

Būtu labāk paklusējis!

Māt!

Klusu!

Klau!

Ar vēlējuma teikumiem nevēršas pie kādas noteiktas personas, lai runātāja vēlēšanās tiktu izpildīta. Vēlējuma teikumos izsaka vēlēšanos vai novēlējumu, arī sveicinājumus, dažus pieklājības teicienus (bieži lieto ar partikulu kaut un lai)

Izsaukuma zīme

(!)

 

Vēlēšanās, novēlējums

 

Daudz laimes!

Nebūtu tik vējains!

Labrīt!

Lai tev veicas!

Kaut tikai izdotos!

Sveiciens mūsu sportistiem!

Ja tu zinātu, kā es pēc tevis ilgojos!

Izsaukuma teikumos izsaka jūtas ar samērā augstu intensitātes pakāpi. Šī tipa teikumi visvairāk izplatīti ikdienas runas valodā un daiļliteratūrā. Izsaukuma teikumu galvenā pazīme ir izpausmes samērā spēcīga emocionalitāte, kas sarunā konstatējama pēc intonācijas, rakstos - pēc izsaukuma zīmes teikuma beigās un pēc sarunas konteksta.

Izsauksmes teikums var būt līdzīgs stāstījuma, dažreiz jautājuma teikumam. Izsauksmes vārdi (ak, ai, cik, kā ) var būt teikuma sākumā, vidū, beigās. Bieži lieto partikulas (gan, tik, tikai, arī), teikumu ievada vietniekvārdi (kāds, kas).

Izsaukuma zīme

(!)

 

Emocijas, jūtas

 

Cik te ir auksts!

tikai vēl trūka!

Kāds skaistums!

 Ak, es to nemaz negribēju darīt!

Es tev pārnesu naudu, ai, daudz naudas!

Un nu esam pazaudējuši!

Tas tik bija pasākums!

Kas tad no tevis prasa naudu!

Tavu nejauku kaķi!

Jautājuma teikumos izsaka pieprasījumu pēc informācijas. Teikumos bieži lieto partikulu vai, vietniekvārdus kas, kurš, kāds, apstākļa vārdus , cik, kur, kurp, kāpēc (cēloņa nozīmē), kādēļ (nolūka nozīmē), prievārdiskos savienojumus no kurienes, uz kurieni, līdz kurienei.

Jautājumu teikumu paveids ir retoriskie jautājuma teikumi, kuros izsaka kādu domu, negaidot atbildi. Jautājuma forma piešķir šādai domas izteiksmei lielāku kategoriskumu, arī emocionalitāti.

Jautājuma zīme

(?)

 

 

Jautājums

 

 

Vai tu jau paēdi?

Ko tagad darīsim?

Par ko ir tā filma?

Cik maksā šī glezna? Kādēļ tev vajadzēja tā darīt?

No kurienes tev šīs mantas?

Līdz kurienei iet šis autobuss?

 

 

 

Kas gan to varēja iedomāties?

Vai tad es to pats nevarēju iedomāties?


Sintaksē teikumu raksturošanai tiek izmantoti divi būtiski jēdzieni:
1) vienkāršs teikums (vienkāršu teikumu veido savstarpēji saistīti vārdi un vārdu savienojumi);
2) salikts teikums (saliktu teikumu veido atsevišķas teikuma daļas, kur katra no tām ir līdzīga vienkāršam teikumam).

 

Izmantotais avots:
http://www.liis.lv/latval