Par dzimteni, brīvību, patriotismu
Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods!/Rūdolfs Blaumanis/
Vergu dvēseles nevar tik viegli nomest kā vergu skrandas.
/Andrejs Upīts/
Var paņemt mūsu dzīvību, nemūžam tautas brīvību.
/Anšlavs Eglītis/
Medus garša skābai dzērvenei,
Kas no tēvu zemes ciņa.
/Jānis Sudrabkalns/
Dzimteni mīl nevis tāpēc, ka tā ir liela, bet gan tāpēc, ka tā ir dzimtene.
/Seneka/
Savu dzimtenes mīlestību vajag ne tikai nest sirdī, bet iziet ar to pasaulē un stāstīt par to visiem.
/Emīls Verharns/
Lepoties ar savu senču slavu ir ne tikai labi, bet arī nepieciešami; tos necienīt ir nicināma mazdūšība.
/Aleksandrs Puškins/
Labāki ir savā zemē ūdeni nest caurā vīzē, nekā būtu svešā zemē medu ēst no zelta trauka.
/no „Kalevala”/
Būtu jauki, ja jaunā paaudze, dzīvodama normālos apstākļos, atdzīvinātu liepu lapu laipnību un cittautieši teiktu: laipns, kā jau latvietis.
/Zenta Mauriņa/
Katrai tautai ir tiesības pastāvēt un brīvi attīstīties, kurā tautā kāds dzimis, pie tās tam jāturas.
/Eduards Veidenbaums/
Ciltis un tautas tik ilgi pastāvēs, cik ilgi tās runās tēvu valodu.
/Vēberu Zanderis/
Tikai tas, kas savu tēvu zemi pazīst, var to patiesi mīlēt.
/Kronvalda Atis/
Tauta, kas necenšas iepazīties ar sentēvu vēsturi un sirmo literatūru, tā tauta necenšas dzīvot.
/Auseklis/
Ģimeņu vēsture ir latviešu vēsture, un, jo lielāka mums būs ģimenes paradumu nojaušana, jo dziļāki mēs paši sevi izpratīsim un ciešāki turēsimies kopā.
/Edvarts Virza/
Tautas mīlestība ir tā vienīgā izturīgā un drošā saite, kas spēj vecos un jaunos kopā turēt.
/Vēberu Zanderis/
Tev nebūs nekādu mīlestību svētāku turēt nekā tēvu zemes mīlestību un nekādu prieku saldāku nekā brīvības prieku.
/Kronvalda Atis/
Katras valsts stiprums tieši proporcionāls viņas nācijas gara spēkam, nācijas vienprātībai un nesatricināmai gatavībai par savu taisnību un brīvu dzīvošanu uz dzīvību un nāvi cīnīties.
/Aleksandrs Grīns/
Tautas spēka avots ir tās inteliģencē. Tajā inteliģences daļā, kas godīgi domā, dzīvo un strādā.
/Antons Čehovs/
Tikai tas cilvēks pilnīgi pazīst sevi, kas pazīst savu senču mūžus, un tikai tā tauta var justies līdzīga citām, kurai nav palikuši sveši viņas tēvu likteņi.
/Aleksandrs Grīns/
Kas cilvēks ir bez dzimtenes, bez tēvijas, bez mājām? Tik puteklis un pameslis zem svešu tautu kājām.
/Jānis Jaunsudrabiņš/
Latvietim zeme ir svēta, gandrīz vai svētāka nekā debess. Sēklu sējot, vienojas Dievs un cilvēks.
/Zenta Mauriņa/
Pašlepnuma nevienai tautai nevar būt par daudz. Audzēsim lielāku savu latvisko pašlepnumu! Beigsim reiz vaidēt par 700 verdzības gadiem, tāpat kā uz Varoņa aicinājumu vairs nelietojam, zīmēdamies uz latvjiem un Latviju, kaitīgos pazemības vārdus: maza tauta, maza valsts.
/Aleksandrs Grīns/
Valsts - nav Dievs. Viņai ir tiesības, ja tā to sagribēs, atņemt to, ko tā nekad nespēs atdot.
/Antons Čehovs/
Mēs prasām, lai pasaule mūs saprastu, bet mūsos pašos trūkst pasaules saprašana, pasaules izpratnes. Vaimanāšana, sūkstīšanās, ka pasaule mūs nesapratīs, karstā runāšana nav solis uz problēmu risināšanu. Pasaule no mums gaida rīcību, gaida stingru vārdu.
/Jānis Klīdzējs/
Ikdienas dzīvē latvietis latvieti pārprot, nosoda un pat apkaro, bet, lasot dainas un mūsu izcilāko dzejnieku darbus, mēs jaušam, ka, par spīti mūsu savrupībai un mūsu eža kažociņam, kaut kas mūsos ir kopīgs, un šis kopīgais nezūdamais īpašums mūs paglābs no bojāejas, ja mēs to sargāsim tīrās un stiprās rokās.
/Zenta Mauriņa/
Patiesa mīlestība pret savu zemi nav iedomājama bez mīlestības pret savu valodu.
/Konstantīns Paustovskis/
Mēs maza cilts, mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba.
/Rainis/
Brīvība ir saldais ēdiens, ko pasniedz mazos kristāla trauciņos. Daudz ēst sabiedrībā nav pieklājīgi.
/Nora Ikstena/
Visa pasaule šodien ir izsalkusi – pēc mīlestības, palīdzības, domas, cerības, pēc labā. Tāpat vien ir izsalkuši mūsu brāļi un māsas dzimtenē, tāpat mēs paši.
/Jānis Klīdzējs/
Ak, kas var atstāt tēva mājas citādi kā ar lauztu sirdi!
/Garlībs Merķelis/
Brīvības koks aug tikai tur, kur visi atgūst savas cilvēciskās tiesības.
/Zenta Mauriņa/